Skatoties kādu filmu, pavisam nejauši atklāju, cik mēs - cilvēki esam atšķirīgi. Tajā filmā galvenais varonis visdažādākajos veidos centās izrādīt savu mīlestību kādai sievietei, kura to nesaprata līdz brīdim, kad vīrietis beidzot pateica, ka viņš viņu mīl. Jautāju savai sievai, ko viņa par to domā. Izrādās, ka arī mana sieva, skatoties to pašu filmu, nav sapratusi, ka vīrietis viņu mīl, kamēr viņš to nav pateicis.
Mēs tik daudz runājam par Evanģēliju un to, kā liecināt pasaulei par Kristu ar visu savu dzīvi, bet neiedomājamies to pateikt arī ar vārdiem. Mums, no Dieva žēlastības izglābtiem un Svēto Garu iemantojušiem, garīgas lietas kļūst saprotamas. Turpetī tiem, kas dažādu iemeslu dēļ, nav piedzimuši no augšienes, garīgas lietas nav saprotamas. Mēs cenšamies apliecināt Kristu mūsos ar visu, ko darām, runājam, ar visu mūsu dzīvi, un ceram, ka tie, kas nav piedzimuši no augšienes un viņos Svētā Gara nav, sapratīs garīgas lietas. Es negribu teikt, ka mūsu svētai dzīvei nebūtu nozīmes, jo bez tās neviens To Kungu neredzēs (Ebr.12:14). Taču mūsu liecībai par Kristu mūsos ir jābūt kopā ar vārdiem, kas šo mūsu rīcību dara saprotamu visiem.
Mums šodien ir jāsaprot, kas ir Evanģēlijs, kam tas ir vajadzīgs un kā mēs šodien katrs varam liecināt par Jēzu un sludināt Kristu.

Saprast Evanģēliju

Jēzus Kristus, Dieva priekšā taisns būdams, ir miris par mūsu grēkiem, uzcēlies no miroņiem, uz visiem laikiem satriecot ienaidnieku, lai tiem, kas tic, nav nekādas apsūdzības taisnīgā Dieva priekšā, bet tikai mūžīgs prieks.
Mēs nedrīkstam iedomāties, ka Evanģēlijs ir mūsu vajadzība, vai līdzeklis, lai tikai tiktu izglābti, un tad, kļūstot stiprākiem, mēs pievēršamies kam citam. Vēstulē Romiešiem (1:16) mēs lasām, ka Evanģēlijs ir Dieva spēks pestīšanai. Kristus par mums ir miris un augšāmcēlies, lai darītu iespējamu mums nonākt Debesīs. Bet, kamēr mēs esam šajā sabojātajā un grēkā kritušajā pasaulē, mēs vēl esam ceļā uz pilnīgu pestīšanu, uz pilnīgu atbrīvošanos. Mums katru dienu ir vajadzīgs Dieva spēks, lai mēs dzīvotu un varētu Viņu sagaidīt, vienalga, vai vēl dzīvi, vai aizmiguši. 1.Tes.5:9-10 Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.

Evanģēlija nozīme manā dzīvē

Ja spēku liecināt pasaulei par to, kā es esmu piedzīvojis Jēzu, dod Sv.Gars (Ap.d.1:8), tad Evanģēlijs ir spēks manai garīgai dzīvošanai.
Mana dzīve bija maznozīmīga, varētu teikt, pat bezcerīga līdz tam brīdim, kad es dzirdēju par Jēzu un to, ko Viņš ir darījis. Man nebija iemesla tam neticēt. Tas pilnīgi mainīja manu dzīvi. Mana nemiera vietā ienāca miers, manas bezcerības vietā radās cerība, grēka vietā - piedošana. Manas vientulības vietā tagad bija Jēzus.
Lūk, tā es piedzīvoju Jēzu. Svētais Gars, kas mājo ticīgā cilvēkā, nodrošina šādas vēsts saprašanu tajos, kas mūsos klausās. Mūsu uzdevums ir šādu vēsti nogādāt līdz tiem, kam tas ir vajadzīgs.

Evanģēlija nozīme mana tuvākā dzīvē

Marka evanģēlijā mēs lasām par kādu cilvēku ar nešķīstu garu. (Marka 5:2-20)
Ja mēs katrs aplūkojam visdažādākās mūsu vājības un vainas - ātra dusmošanās, aprunāšana, skaudība un jebkura cita mūsu atkarība, kas mūs tur saistītus, mēs saprotam, ka esam ar katru no šīm lietām nelaimīgi. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem ar visu tikt galā un sakārtot savu dzīvi, mēs atkal un atkal nonākam pie tā paša - “atkal”.
Tomēr neviens no mums nedzīvo kapos, kā šis cilvēks, par kuru lasām Marka evanģēlija 5.nodaļā. Mēs varam iedomāties, cik ļoti nelaimīgs bija šis cilvēks. Viņam vairs nebija savas dzīves, jo viņš nevaldīja pār sevi. Visas cerības to savaldīt bija zaudējuši arī ciema iedzīvotāji. Saviem tuviniekiem viņš bija zudis. Bet tad šī cilvēka dzīvē ienāca Jēzus un viss mainījās.
Viņš zināja, ka ar Jēzu ir labi un vienmēr gribētu palikt ar Viņu, staigājot līdzi, taču Jēzus šim cilvēkam liek iet mājās un aiznest saviem tuviniekiem tik ļoti labo vēsti un klātbūtnē to apliecināt ar savu mainīto dzīvi.
Vai arī mums šodien ir tuvinieki, ģimenes locekļi, darba un skolas biedri, labi draugi, kam tik ļoti vajadzīgs Evanģēlijs?
Mēs saprotam, ka Evanģēlijs ir labā vēsts par Jēzu, kas ietekmē gan mūsu, gan arī mūsu tuvinieku dzīvi. Evanģēlijam ir milzīga nozīme, jo tas ir Dieva spēks pestīšanai prekš ikviena.

Kā mēs šodien katrs varam liecināt par Jēzu un sludināt Evanģēliju

Vispirms mums vajag apzināties to, ko Jēzus ir darījis prekš mums. Mēs mēdzam aizmirst, vienkārši vairs nedomāt par to. Bet ar Evanģēliju mums ir jādzīvo katru dienu. Tikai tad tā būs tik ļoti laba un vajadzīga vēsts prekš ikviena, ko pastāstīt.
Tad mums vajag apzināties arī to, kas mums ir dots, lai mēs Evanģēliju varētu sniegt citiem. “...Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vestī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: tavs Dievs ir ķēniņš! …” (Jesaja 52:7)
Katrs mēs dzīvojam atšķirīgos apstākļos un mums ir dotas dažādas iespējas liecināt pasaulei par Kristus darbu mūsos. Katram mums ir dotas dažādas spējas, lai mēs ar tām pagodinātu Dievu. Mēs nedrīkstam izšķērdēt mums doto laiku un iespējas ne tikai bailēs par to, ka mums beigās par visu būs jāatskaitās, bet mīlestībā uz Dievu un savu tuvāko.
Domā par to, vai Kristus ir nācis, lai tava dzīve varētu būt pilnvērtīga un piepildīta? Vai tu izvēlies savu dzīvi dzīvot Evanģēlija spēkā?
Domā par to, vai tev ir kāds tuvākais, kam tik ļoti ir vajadzīgs Jēzus. Tas ir mūsu uzdevums - stāstīt par Kristu mūsu tuvākajam un to apliecināt ar savu dzīvi.

Šis novērojums un domas ļauj ar cerību skatīties uz Rogovkas un Bērzgales garīgo nākotni. Tajā pašā laikā es iedomājos, ka varētu būt kādi cilvēki, kuriem garīgā situācija Tilžā atgādina to, kā tas ir bijis kādā citā ciemā vai pilsētā kādus gadus atpakaļ. Ļoti gribētu par to dzirdēt, lai var gūt kādu priekšstatu par Tilžas nākotni garīgajā sfērā.